AS “Dobeles dzirnavnieks” ir lielākais pārtikas ražotājs Latvijā un tas arvien turpina attīstīties, nepārtraukti investējot gan jaunu ražotņu izveidē, gan esošo jaudas palielināšanā. Pēdējo gadu laikā ievērojamas investīcijas uzņēmumam “Dobeles dzirnavnieks” bijušas tieši graudaugu uzglabāšanas jaudas palielināšanā, kas divu gadu laikā dubultota un šogad pārsniegs 200 tūkstošus tonnu. Līdz ar kopējā graudu pieņemšanas apjoma pieaugumu, šogad plānots uzsākt arī vaļēju bioloģiski audzētu graudu pieņemšanu un kaltēšanu Dobelē – lielākoties tās būs bioloģiski audzētas auzas, taču kaltētus lielmaisos pieņems un pirks arī bioloģiski audzētus rudzus, kviešus, miežus un pupas, kā tas darīts arī pērn. Graudu kulšanas sezonā darbosies arī graudu pieņemšanas punkti Gulbenē un Aucē.

 

Pētnieciskais darbs

 

Līdz ar uzņēmuma attīstību, straujo izaugsmi un jaunu produktu izstrādi, “Dobeles dzirnavnieks” arvien aktīvāk strādā pie tā, lai pētītu graudu audzēšanas attīstības iespējas Latvijā, apzinātu potenciālās problēmas un meklētu tām risinājumus.

 

“Sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Stendes pētniecības centra darbiniekiem jau trīs gadus esam veikuši testa sējumus vasaras cieto (durum) kviešu audzēšanas iespēju izvērtēšanai Latvijas apstākļos. Divus gadus pētām arī miežu un auzu pārstrādes tehnoloģiju īpatnības un nepieciešamās prasības,” stāsta AS “Dobeles dzirnavnieks” iepirkumu vadītāja Ineta Kārka. “Tas ļāvis mums apkopot informāciju un gūt atbildes uz daudziem zemnieku uzdotajiem jautājumiem, tādēļ mūsu sadarbība ar viņiem ik gadu kļūst arvien auglīgāka.”

 

Vasaras cietie kvieši un pārtikas mieži

 

Vasaras cieto kviešu audzēšana Latvijā ir iespējama, un tehnoloģija būtiski neatšķiras no mīksto vasaras kviešu audzēšanas. Galvenie principi, kas jāievēro – izsējas normai ir jābūt lielākai, sēklas noteikti ir jākodina un ziedēšanas laikā jāizmanto fungicīds ar kodnēm, kas ierobežo Fuzarium sēņu attīstību, jo tās īpaši iecienījušas cietos kviešus.

 

“Jāatzīst, ka rezultāti no 2017.gada cieto kviešu ražošanas sējumiem bija ļoti iepriecinoši – vietējiemizdevās izaudzēt tik labas kvalitātes graudus,  kādus no Eiropas dienvidiem un Kazahstānas  nebijām saņēmuši. Šo sadarbību noteikti turpināsim,” uzsver Ineta Kārkla.

 

Izvērtējot miežu šķirņu atbilstību pārtikas prasībām, par kvalitatīvākajām starp daudzajām ārvalstīs selekcionētajām miežu šķirnēm ir atzītas divas vietējās – Saule un Kristaps. Labus rezultātus uzrāda arī kailgraudu mieži, kas varētu kļūt par interesantu jauno produktu. Tā kā vērtīgie beta glikāni lielākoties koncentrēti graudapvalkā, ko parastajiem miežiem noloba nost, kailajos miežos tie tiek saglabāti, jo apvalks lobīšanas procesā paliek nebojāts.

 

Izvērtējot pārtikas miežu klasificēšanas parametrus, pētījumu rezultāti rāda, ka svarīgākā vēl arvien ir vizuālā novērtēšana.

 

Auzu pārstrādes apjomi aug strauji

 

Lielākais “Dobeles dzirnavnieka” izpētes objekts pēdējos gados ir bijušas auzas, kas šobrīd atdzimušas kā veselīgs pārtikas produkts – gan konvenciāli, gan bioloģiski audzētas. “Salīdzinot – vēl nesen pārstrādājām 2000 tonnas auzu gadā, bet šobrīd ik mēnesi jau vairāk nekā 3000 tonnas. Un apjomi turpina augt,” norāda I.Kārkla.

 

Latvija atrodas auzu augšanas zonā. Tām vajadzīgs liels mitrums un nedaudz skāba augsne – apstākļu kopums, kas Eiropā nav  nemaz tik vienkārši atrodams.

 

“Savos izmēģinājumos esam sējuši šobrīd labākās no Ziemeļeiropas auzu tirgū pieejamajām auzu šķirnēm un vērtējuši to ražu, tilpummasu, kodola krāsu un veģetācijas periodu, kā arī dubulto, kailo, tumšo graudu klātbūtni, sīko graudu daudzumu, kodola izturību un grauda nolobāmību. Tāpat pētām arī auzu atsaucību uz fungicīdiem, mēslošanas līdzekļiem, izsējas, pretveldres preparātiem. Izmēģinājumos iegūto informāciju apkopojam, lai atlasītu šķirnes, kuras ir vispiemērotākās gan “Dobeles dzirnavniekam”, gan graudaudzētājiem,” stāsta Ineta Kārkla.

 

Vērtējot rezultātus par augu augšanas regulatora ietekmi uz auzām, secinājumi ir skaidri – gan labākas ražas, gan augstāka kvalitāte ir tām auzām, kuru audzēšanas laikā regulators ir lietots. Ar tā palīdzību iegūtas mazākas veldres un spēcīgāka sakņu sistēma. Tomēr jāpiebilst, ka arī šķirnes izvēle ir būtiska – Peppi un Gabby ir šķirnes, kurām  šo pesticīdu var neizmantot. Tās ir neliela auguma un izturīgas pret veldri arī bez augu augšanas regulatora.

Auzu apstrāde ar fungicīdu to augšanas laikā ir uzrādījusi pozitīvu rezultātu gan attiecībā uz ražu, gan graudu kvalitāti. Ar fungicīdiem apstrādātajos lauciņos netika novērotas arī slimības. Ļoti atsaucīgas uz fungicīda pielietošanu bija šķirnes Viva DS, KWS Contender un jaunā Stendē izauklētā auzu līnija Nr. 32553. Šīs šķirnes uzrādīja būtisku ražas pieaugumu sējumos, kas apstrādāti ar fungicīdu.

 

*Dati no “Dobeles dzirnavnieka” pētījumiem sadarbībā ar AREI Stendes pētniecības centru.

 

Bet ko darīt bioloģiskās saimniekošanas zemniekiem, kuri nekādus ķīmiskos pesticīdus pielietot nedrīkst? “Mūsu galvenie ieteikumi: lietot veselīgu sēklas materiālu, sēt ļoti agri un biezāk kā konvencionālajos laukos ierasts, kā arī veidot pareizu augu maiņu,” uzsver “Dobeles dzirnavnieka” iepirkumu vadītāja. Ļoti būtiska ir arī auzu laicīga novākšana, jo pēdējo gadu rudens lietavas ir ne tikai bojājušas auzu graudu kvalitāti, bet ievērojami paaugstinājušas arī Fusarium ģints sēņu fonu apkārtējā vidē un auzu sēklu materiālā. Kad auzas gatavas, tās jānovāc! Nevajag gaidīt, kad auzas izkaltīs “uz kājas”, jo gadījumā, ja sāksies lietavas, būs klāt arī fuzarioze. Jo ilgāk gatavi graudi stāv uz lauka mitrumā un siltumā, jo vairāk tajos attīstās un aug Fusarium ģints sēnes, kas ēd graudus un izdala tajos toksīnus (DON un ZEA jeb dezoksinivalenolu un zearalenonu). Šādus graudus nedrīkst ne sēt, ne lietot pārtikā, ne arī izbarot dzīvniekiem – tie derīgi tikai kā kurināmais. Kā uzsver Ineta Kārkla, ļoti būtiski arī bioloģiskajiem zemniekiem ievērot to, ka pagājušā gada bioloģiski audzētās auzas, kuras nepieņēma ne pārtikas, ne lopbarības ražotāji, nedrīkst izmantot kā sēklas materiālu pavasarī – Fuzarium perēklis augsnē būs garantēts. Ņemot vērā to, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā nav iespējams ne nokodināt sēklas materiālu, ne miglot fungicīdu ziedēšanas laikā, mitra rudens apstākļos graudi atkal būs slimi.

 

Apkopojot divu gadu pētījuma datus par labākajiem auzu škirņu rezultātiem, var teikt, ka katrs saimnieks var izvēlēties šķirni pēc saviem ieskatiem:

  • Poseidon – uzrādīja augstāko ražu, labu kvalitāti, taču tā ir vēlīna šķirne,
  • Kalle – uzrādīja labāko kvalitāti, labu ražu, bet arī – vēlīna,
  • Peppi – ekstra laba kvalitāte, ļoti agra, bet ar zemu ražīgumu,
  • Apollon – laba raža, laba kvalitāte un vidēji vēlīna.

 

“Šogad turpināsim darbu pie auzu pētīšanas, pievienojot klāt arī jaunās šķirnes,” stāsta I.Kārkla. “Tāpat mēģināsim daļu ražas ilgstoši atstāt nenokultu un izvērtēsim, kuras šķirnes ir izturīgākās pret Fusarium uzbrukumiem un mēģināsim padziļināti pētīt cīņas iespējas ar slimībām konvencionālajos laukos.”

 

Graudu iepirkumi

 

“Straujā “Dobeles dzirnavnieka” izaugsme nebūtu iespējama bez veiksmīgas ilgtermiņa sadarbības ar zemniekiem un graudu piegādātājiem,” uzsver Ineta Kārkla, norādot, ka aktuālās kvalitātes prasības graudu iepirkumiem apskatāmas mājas lapā www.dzirnavnieks.lv.

 

Lai kopīgi strādātu pie maksimāli augstas kvalitātes graudu ražas, “Dobeles dzirnavnieka” speciālisti gaida ierosinājumus no zemniekiem par tiem jautājumiem un problēmām, kuru pētniecībai vēl būtu jāpievērš uzmanība. Kontaktinformācija ierosinājumiem – www.dzirnavnieks.lv/graudupiegādātājiem.