AS “Dobeles dzirnavnieks” veiktā sabiedrības aptauja* liecina, ka 78% Latvijas iedzīvotāju mēdz izvirzīt sev Jaunā gada apņemšanos. Desmitā daļa iedzīvotāju sev solījumu dod katra jauna gada sākumā. Tomēr tikai aptuveni katrs divpadsmitais sagatavo darāmo darbu sarakstu un uzcītīgi to īsteno, virzoties uz nosprausto mērķi.

Respondenti atzīst, ka visbiežāk apņemšanās tiek vienkārši paturēta prātā un ik palaikam sev atgādināta (52%). Interesanti, ka 39% aptaujāto “palaiž savas domas Visumā” un cer, ka viss piepildīsies, savukārt 24% – paļaujas uz likteni.

Latvijas iedzīvotāju piecas visbiežāk minētās apņemšanās ir regulārāk sportot (34%), aktīvāk tiekties uz saviem mērķiem (33%), kļūt laimīgākiem (28%), ēst veselīgāk (24%) un vairāk atvēlēt laiku ģimenei (24%). Sportot visvairāk apņēmušies tieši jaunāka gada gājuma cilvēki (15–35 g.). Kļūstot vecākiem, iedzīvotāji vēlmi aktīvāk sportot aizstāj ar solījumu ēst veselīgāk un uzturēties vairāk svaigā gaisā.

Aptauja apliecina, ka sievietes un vīrieši sev mēdz sniegt atšķirīgus solījumus. Sievietēm svarīgākās apņemšanās saistās ar vēlmi būt mērķtiecīgākām un veltīt vairāk laika sev, kļūt laimīgākām, ēst veselīgāk un vairāk sportot, biežāk ceļot un uzturēties svaigā gaisā. Savukārt vīrieši visbiežāk apņemas aktīvāk sportot, vairāk veltīt laiku ģimenei, būt mērķtiecīgākiem, kļūt labākiem un laimīgākiem, ēst veselīgāk un atteikties no kaitīgiem ieradumiem, arī atrast dzīvesbiedri un biežāk nodarboties ar seksu.

“Jaunā gada iestāšanās iezīmē laika ritējumu, tā liek atskatīties uz iepriekš paveikto un iedvesmo nākotnei. Rosina sākt visu no jauna un darīt lietas savādāk. Kā jebkura jauna pieredze, tā prasa zināmu piepūli un darbu. Vājuma mirkļos, pārkāpjot sev doto solījumu, cilvēki mēdz izjust vilšanos, dusmu un neticības sajūtu, kas pamazām noved atpakaļ pie vecajiem paradumiem. Taču tas nenozīmē, ka solījumi nav jādod un mērķi nav jāizvirza,” saka ģimenes psiholoģijas centra “Līna” psiholoģe Zane Avotiņa.

“Būtiski, lai mērķi būtu reāli, ar skaidrām darbībām, kas darāmas, lai sasniegtu izvirzīto. Piemēram, ir svarīgi sev nodefinēt, kas būtu darāms, lai spētu justies laimīgāka, vai kā tieši pavadīt laiku ar ģimeni. Daudz svarīgāk par izvirzītā mērķa sasniegšanu ir spēja saredzēt ceļu un konkrētās darbības – šodien pateikt saviem bērniem, ka tos mīlu, vai šodien sevi uzslavēt par lieliski paveikto darbu. Jaunā gada iestāšanas ir kā atskaites punkts, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka katra diena ir piemērota tam, lai mainītos, mainītu savus paradumus un savas domas,” atzīmē Z.Avotiņa. 

“Redzam, ka Jaunā gada solījumu topa augšgalā ir arī apņemšanās dzīvot un ēst veselīgāk. Tas priecē un sniedz virzību arī mums, pārtikas produktu ražotājiem, piedāvājot veselīgas, vienkārši pagatavojamas izvēles saviem klientiem un atvieglojot apņemšanās piepildīšanu,” saka AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. 

* Pētījums veikts sadarbībā ar Omnicom Media Group 2014.gada decembrī, aptaujājot 703 respondentus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.